Kā izvēlēties labu telti?

Līdz ar to, ka vasarā tiek plānots garāks pārgājiens ārpus civilizācijas pa Kungsleden taku Zviedrijas ziemeļos, radās nepieciešamība iegādāties pārvietojamo naktsmāju – tautā sauktu arī par telti. Varētu jau protams baudīt vasaras burvību un gulēt zem klajas debess, tomēr laikapstākļus neviens tā īsti nespēj precīzi paredzēt un negribētos attapties no rīta salijušiem un pelnu pārklātiem. Lai telti varētu pirms tam kārtīgi iemēģināt, izlēmu iegādāties to pirms tuvāk esošā ceļojuma uz Zviedrijas dienvidiem. Līdz ceļojuma sākumam zīmīgajā 13. maijā bija palicis arvien mazāk un mazāk laika, bet telts izvēle kā nebija izdarīta, tā nebija. Biju izlasījis 357 recenzijas un 17.1 aprakstu, kas jāņem vērā, izvēloties telti, bet kā nevarēju izvēlēties, tā nevarēju. Protams, nopirkt izcilu, bet tai pat laikā dārgu telti nav liela māksla, tomēr tā kā budžets bija samērā ierobežots, tad tas izvēli padarīja daudz sarežģītāku.

Atceros, kā pirms pāris gadiem lasīju SB blogā ierakstu par telts izvēli un nodomāju, ka es jau nu gan nekad neizdošu tik daudz naudas (50-70 Ls) par telti. Galu galā līdz šim biju gulējis 2 Ls teltī no Rimi, tāpēc 30 reižu dārgāks risinājums mani tajā brīdī pārāk neuzrunāja. Tajā brīdī es pat neapzinājos, ka pēc pāris gadiem par telti šķiršos no teju vai divreiz lielākas summas. Vēl joprojām neesmu drošs, vai esmu izdarījis pareizu izvēli, bet tāda nu tā ir un ar tādu būs tuvākajā laikā jāsadzīvo. Bet kā es pie šādas izvēles nonācu? Par to tālāk.

Vienā brīdī sapratu, ka 2 Ls telts šādam pārgājienam nebūtu tā pati piemērotākā, tāpēc sāku vākt informāciju, kas tad īsti ir laba telts un cik tad īsti tāda maksā. Latviski labākais raksts, ko par šo tēmu uzgāju bija Trekinga teltis pārgājieniem, noderīgs un ļoti apkopojošs. Ārzemēs, protams, informāciju var smelties daudz, daudz vairāk. Ir vairāki žurnāli, kas regulāri veic dažādu telšu testus, piemēram, Backpacking Magazine, Backpacking Light utt., daži no tiem ir uzticamāki, daži mazāk, tomēr šādu tādu informāciju iespējams iegūt visur. Te ir apkopoti populārākie no telšu testētājiem. Šie žurnāli testē teltis pa īstam – dodas pārgājienos uz kalniem dažādās dislokācijas vietās un ekstrēmos laikapstākļos, jo lasot telts aprakstus un slavināšanas dziesmas, sanāk, ka visas teltis ir vienkārši ideālas.

Recenzētāji paliek recenzētāji, bet svarīgas, protams, ir arī atsauksmes no reālajiem lietotājiem. Te talkā nāk tāda lieliska lapa kā Buzzillions. Tajā var palasīt un dažādos veidos grupēt, filtrēt atsauksmes no lietotājiem par visdažādākajiem produktiem. Šajā gadījumā mani interesēja tieši teltis. Atsauksmēs var redzēt, cik cilvēki sūdzējušies par lietus caurlaidību, aukstumu vai citām likstām, kas viņus ar katru konkrēto telti piemeklējušas.

Bet kas tas ir galvenais, kas jāņem vērā, izvēloties telti? Katram šie faktori var atšķirties, bet, manuprāt, kājāmceļotājam galvenais ir:

• kondensāta neveidošanās
• noturība pret nokrišņiem
• svars
• izmērs
• noturība pret aukstumu
• fiziskā izturība
• cena

Un es uzskatu, ka tie sarindojami tieši šādā secībā, izņemot, protams, cenu, kuru katrs ievieto sarakstā atkarībā no savas rocības. Kāpēc tieši šāda secība?

Pirmkārt, droši vien nav nekas pretīgāks, kā pamosties teltī no rīta slapjam. Vienalga vai tas būtu kondensāts vai lietus, kas iekļuvis teltī. Ja jau tā, tad varbūt vispār labāk gulēt vienkārši zem pārsega, kas starp citu arī ir reāls un pielietots variants. Kondensāts teltī veidojas tādēļ, ka telts iekšpusē temperatūra parasti ir siltāka nekā ārpusē (normālos gadījumos), tāpēc aukstajam un siltajam gaisam saskaroties telts iekšpusē veidojas kondensāts. Lai to novērstu, parasti konstrukcijā tiek izmantota iekšējā telts, kura ir veidota no brīvi elpojoša materiāla, bet ārējā telts aizsargā pret nokrišņiem un uzkrāj kondensātu, kurš pa ārējās telts iekšējo sieniņu var mierīgi notecēt zemē. Te svarīgi, lai iekšējā un ārējā telts nekad nesaskartos. Tā var saskarties gan sliktas telts konstrukcijas rezultātā, gan paša neprasmes dēļ, ceļot telti. Otra svarīgā lieta, kas novērš kondensāta veidošanos, ir laba telts vēdināšana, kas aizvada lieko mitrumu no telts. Jo labāk vēdināta telts, jo mazāk kondensāta, tāpēc nekad nevajadzētu aizvērt visus vēdināšanas caurumus. Savukārt noturība pret nokrišņiem, protams, atkarīga no telts materiāla un šuvēm, kurām pilnīgi noteikti jābūt apstrādātam. Labām teltīm gan ārējā telts, gan pamatne ir vismaz 3000 mm nokrišņdroša.

Ja telts mūs pasargā no nokrišņiem (lielākā daļa) un kondensāta (šis ir īpaši jāpēta no lietotāju atsauksmēm, jo ražotājs jau nerakstīs, ka veidojas kondensāts), tad ļoti svarīgs ir arī telts svars. Ja telts ir domāta izbraucieniem ar auto, tad par svaru un līdz ar to patiesībā arī visu pārējo var neuztraukties, jo nopirkt lētu, labu, bet smagu telti nav liela problēma, tomēr, ja ceļojums plānots ar kājām vai velo, tad svaram ir ļoti būtiska nozīme. Ir atrodamas tādas ultravieglas divvietīgas teltis, kā Vaude Power Lizard UL, kas sver tikai 1kg, bet daudz pierastāk no vieglā gala būs uziet teltis ap 2.5 kg. Patiesībā Vaude Power Lizard UL bija mans favorīts, tomēr tā kā tā ir iznākusi pavisam nesen, tās cena ir nesamērīgi augsta un izlasījis svaigu recenziju no kāda lietotāja, sapratu, ka zem 5 grādiem tai sāk rasties arī problēmas ar kondensāta veidošanos, tomēr tās niecīgais svars laikam atsver šādas tādas neērtības. Bieži ražotāji telts svaru norāda bez kādām sastāvdaļām, piemēram, bez tent footprint, kas nav obligāts, bet pasargā telti no bojājumiem tās apakšā. Citreiz svarā nav iekļauti kociņi, kas ir aizvietojami ar nūjām, ja tādas, protams, tiek lietotas pārgājienā. Tam visam jāpievērš uzmanība, turklāt par katriem iegūtajiem pārsimts gramiem, iespējams nāksies maksāt uz pusi vairāk. Jāskatās, kur katram ir tā robeža, kad var samierināties gan ar svaru, gan telts cenu.

Izmērs vairāk nozīmē komfortu, kādu vēlaties sasniegt. Citas teltis ir paredzētas tikai gulēšanai, kur nākas saspiesties un par mantu ņemšanu teltī nevar būt ne runas. Šādās mazajās divvietīgajās teltīs parasti sagulēt var tikai pāris, jo tas nozīmē zināmu “tuvību”. Lielākas teltis parasti arī nozīmē lielāku svaru (bet ne vienmēr). Svarīgs ir arī priekšnama izmērs un esamība, kur iespējams no nokrišņiem pasargāt gan mantas, gan apavus. Dažām teltīm ir pat divas ieejas un divi priekšnami, kas sākumā liekas lieka greznība, bet patiesībā ir ļoti noderīgi. Aukstos vakaros vienu no ieejām iespējams izmantot kā mantu glabātuvi, bet otru kā “vannasistabu”, kur iztīrīt zobus vai pagatavot vakariņas. Bet vieglas teltis gandrīz nekad nebūs plašas, ar to laikam uzreiz ir jārēķinās.

Noturība pret aukstumu nav tik būtiska, jo būtiskākais siltuma uzturētājs teltī būs guļammaiss. Teltis parasti iedala 3 vai 4 sezonu teltīs. Četru sezonu telti iespējams lietot arī ziemā, bet tām gandrīz vienmēr ir problēmas ar kondensātu, tāpēc šādu telti būtu ieteicams iegādāties vienīgi tad, ja tik tiešām paredzēts ceļojums ar nakšņošanu ziemā. Citos gadījumos, lieliski derēs arī trīs sezonu telts. Par trīs sezonu teltīm tiek atzītas gandrīz visas teltis, tāpēc te atkal jālasa lietotāju atsauksmes.

Telts izturību jeb kvalitāti principā raksturo visi iepriekšminētie faktori kopumā, jo labāka telts kopumā, jo izturīgāka tā arī būs. Tas pats attiecas arī uz cenu.

Viens liels “bet” tam visam pa virsu ir tas, ka internetā aprakstītās un recenzētās teltis ne vienmēr ir pieejamas. Aptuveni trešdaļa no internetā populārajām teltīm, pieejama tikai ASV. Latvijā stingru pozīciju ieņem Gandra izplatītā Lafuma, par kuru maz ko var atrast interneta atsauksmēs, turklāt manā gadījujmā tā nebija pieejama Zviedrijā. Rezultātā var sanākt, ka interents ir izmeklēts krustu šķērsu, noskatīta lieliska telts, bet iegādāties to nav iespējams.

Zināma atšķirība pastāv arī starp ASV un Skandināvijas telšu ražotājiem. Tautā valda uzskats, ka tādas īstas skarbo apstākļu teltis spēj uzražot tikai skandināvi, un, palasot lietotāju atsauksmes, liekas, ka tā arī ir taisnība. Spēcīgākie šajā jomā ir zviedru Hilleberg un norvēģu Helsport. Hilleberg ir arī outlets, kurā iespējams nopirkt vai nu demonstrācijas teltis no veikala, nedaudz lietotas teltis vai teltis ar sīkiem defektiem. Viņi arī ir vieni no retajiem, kas piedāvā teltis ar dubultajām sienām, kuras var uzcelt vienlaicīgi (respektīvi iekšējā telts un ārējā telts ir savienotas, bet tai pat laikā pēc uzcelšanas atdalītas). Šādas teltis var ātri uzcelt lietus laikā, nesaslapinot iekšējo telti un iegūstot sausas naktsmājas pat stiprā lietū. Runā, ka viņu teltis kalpojot pat 20 un vairāk gadus, tomēr kurš gan pērk telti 20 gadiem? Un tehnoloģijas attīstās diezgan ātri, kas nozīmē, ka ar laiku iespējams varēs uzražot kaut ko daudz lētāku, vieglāku un labāku.

Pats beigās izvēlējos Marmot telti Earlylight 2P tās pievilcīgās cenas un atsauksmju dēļ. Teltij ir divas ieejas, divi priekšnami, alumīnija kociņi, laba mitrumnoturība, minimālas problēmas ar kondensātu. Tiesa telts nav pati vieglākā, jo pilnā komplektācijā tā sver 3kg, bet tajā ir ierēķināts tent footprint, kas ne tikai nav obligāts, bet ir bez maksas iekļauts cenā, kamēr citām teltīm jāpērk atsevišķi. Pēc pirmās nakts ar vēju, lietu un 5 grādu temperatūru novēroju, ka teltī no rīta nebija nekāda kondensāta, izņemot vienu punktu telts sānos, kur manas vainas dēļ iekšējā telts bija saskārusies ar ārējo telti.

Tomēr īstais pārbaudījums manai teltij vēl tikai priekšā.