Viena no visu laiku vislabāk novērtētajām īsfilmām ir Mark Osborne 1998. gada īsfilma More. Filma tika veidota 9 mēnešus, bet tajā sešās minūtēs tiek parādīts tas, cik ļoti cilvēks (attēlots kā mistisks radījums) dzīves laikā var izmainīties. Filma parāda to, ka, kaut ko iegūstot, mēs kaut ko arī zaudējam un to, ka, lai arī cik ļoti vēlētos, mēs nekad vairs nevarēsim atgriezt sevī bērnības sajūtas un labo pasaules uztveri.
Skatāmies īsfilmu, kurai fonā skan lieliski piemeklētā New Order dziesma Elegia no 1985.
contiune reading >>
Pirms kāda laiciņa biju padzirdējis par Transsibīrijas Ekspresi un vēlējos doties ar to ceļojumā uz otru Eirāzijas kontinenta pusi. Braucienā no Maskavas līdz Vladivostokai ar to ceļā jāpavada gandrīz 7 dienas un darīt šajā vilcienā īsti nav ko, kas arī ir galvenais iemesls kas mani atturēja no šī mērķa īstenošanas. Tomēr tas izklausās diezgan iespaidīgi un ekstrēmi, tāpēc pilnībā šo domu atmetis nebiju. Papētījis sīkāk, noskaidroju, ka patiesībā šajā maršrutā kursē četri ekspreši, no kuriem divi ir Ķīnas un divi ir Krievijas.
contiune reading >>
Ja runa iet par Stokholmu un IKEA, tad pirmais jautājums, kas ienāk prātā ir „Kura?”, jo Stokholmā ir divas IKEAs. Visi droši vien zina, ka IKEA nāk no Zviedrijas un tās nosaukums veidots no īpašnieka iniciāļiem (Ingvar Kamprad), fermas, kurā viņš uzaudzis (Elmtaryd), un dzimtā ciema (Agunnaryd) Zviedrijas dienvidos. Tomēr reti kurš zina par to, ka jau kopš agriem 80tajiem tā ir reģistrēta Nīderlandē un ar izcilu shēmošanu izvairās no nodokļu maksāšanu.
contiune reading >>
Lai arī pagaidām ar kreditoriem man problēmu nav bijis, ne reizi vien esmu iedomājies, ko es darītu, ja nevarētu vairs atmaksāt aizdevumus un vēlētos pazust no kreditoru redzesloka. Iedomāsimies situāciju, ka mans kredītā iegādātais dzīvoklis ir zaudējis savu vērtību tik tālu, ka vairs nespēj nosegt manas kredītsaistības. Nē, patiesībā te pat nav nekas jāiedomājas, jo tā jau ir realitāte – lai arī neiegādājos savu dzīvokli pašos augstākajos “ziedu laikos”, bet brītiņu pirms tam, tāpat tas vairs nav tik vērtīgs, lai nosegtu manas kredītsaistības.
contiune reading >>
Vai Canon 550D tiešām ir apvērsums kā tas rakstīts viņu neskaitāmajās preses relīzēs?
Canon laiž klajā jauno EOS 550D, radot apvērsumu amatieru attēlveidošanas pasaulē. Vieglā digitālā SLR (DSLR) ļauj lietotājiem paplašināt savu fotoattēlu un Full HD video uzņemšanas iespēju apvāršņus.
Nesaskatu tajā neko tik īpašu, lai skaidru galvu domājošs lietotājs gribētu pāriet uz to no sava EOS 500D. Nedomāju, ka pāriešanas iemesls būs jaunais, bet fiziski tāda paša izmēra, 18 megapikseļu sensors.
contiune reading >>
Tad, kad veiksmīgi nokļūts Stokholmā, atrasta mājvieta un nokārtoti citi sadzīviskie sīkumi, nonākam fakta priekšā, ka kaut kā pa Stokholmu būs arī jāpārvietojas – kāds tad ir labākais variants, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Kā vienmēr pastāv iespēja izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar personīgo auto. Taksometra pakalpojumus varētu atmest uzreiz, jo tie, līdzīgi kā Amsterdamā, ir ļoti dārgi un sabiedriskais transports ir attīstīts tik tālu, ka lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku tam nevis braucienam ar taksometru.
contiune reading >>
Ceļošana pēdējos gadu desmitos ir būtiski mainījusies. Vienas no lielākajām ir izmaiņas transportlīdzekļu izvēlē. Ja šobrīd lētās aviokompānijas brīvi pieejamas, tad agrāk aviopakalpojumi vidējam iedzīvotāju slānim nebija pa kabatai. Cilvēki pārsvarā izvēlējās lētākus, bet tai pat laikā lēnākus pārvietošanās līdzekļus. Reti kurš uzdrīkstējās sapņot par nedēļas nogales pavadīšanu otrā Eiropas pusē, jo tas gluži vienkārši nebūtu iespējams, pārvietojoties ar sauszemes transportlīdzekļiem, un būtu pārāk dārgi vidējam tūristam, lai lidotu ar lidmašīnu un pavadītu galamērķī tikai pāris dienas.
contiune reading >>
Vai Ryanair paziņojums par to, ka pirmā bāze Centrāleiropā tiks atvērta Kauņā, ir zīme, ka tas aizies no Latvijas? Es domāju, ka nē, bet par to, ka reisu skaits no/uz Rīgu varētu stipri samazināties, esmu diezgan pārliecināts. To, ka šādas tādas izmaiņas jau bija paredzamas man bija skaidrs vēl pagājušā gada rudenī, kad reisu skaits no Rīgas uz Stokholmu tika samazināts no diviem uz vienu reisu dienā. Tajā brīdī es vēl apsvēru iespēju, ka tas saistīs ar ziemas sezonu, kad tūristu skaits samzinās, bet nu vairs par to neesmu drošs.
contiune reading >>
Mani vienmēr ir vilinājis neaizsniedzamais – kaut kas tāds, ko sasniedzot, jāpārvar lielākas vai mazākas grūtības. Tieši pirms pusotra gada biju nolēmis ar velosipēdu apbraukt apkārt Latvijai, braucot pēc iespējas tuvāk tās robežai. Patiesībā man ir grūti nosaukt iemeslu, kāpēc vēlējos to izdarīt, vienkārši iekšēji bija tāda sajūta, ka es to vēlos – ne tāpēc, lai citiem kaut ko pierādītu, bet vairāk tāpēc, lai pats sev pierādītu, ka to spēju, un lai saprastu, ka dzimtene, kurā esmu piedzimis un uzaudzis nemaz nav tik maza un vienmuļa.
contiune reading >>
Pirms kāda laika biju iesācis melnrakstu rakstam par to, ka pienākusi kārtīga ziema, bet kā izrādās, tad tāda kārtīga ziema vēl nemaz nebija pienākusi. Pilnīgi baidos tagad publicēt šo rakstu, jo ir bail, ka tas varētu piesaukt īstu ledus laikmetu. Jā, ziema ir atnākusi, un ar to laikam nevienu vairs nepārsteigšu. Šī ir tāda ziema, kādu es atceros no savas bērnības, kad sniegs ziemā bija normāla parādība un kad man nebija jādodas uz skolu, ja temperatūras stabiņš noslīdēja zem -20 vai -25 grādiem.
contiune reading >>