Viena no manām 101 lietām bija pamēģināt 10 jaunus restorānus. Tā kā ikdienā bieži uz restorāniem neeju, jo cenšos ietaupīt naudu sev svarīgākām lietām, piemēram, ceļošanai, tad šis bija kā dzinulis ieturēt maltīti ārpus mājas nedaudz biežāk. Restorānus ārpus Stokholmas neskaitīju, jo ceļojot tā vai tā nākas ēst.
Tad nu zemāk būs desmit (man) jauni restorāni Stokholmā:
Vapiano (karte, ap 100 SEK), itāļu
http://www.vapiano.se
Vapiano ir sākotnēji Vācijā izveidots itāļu ēdienu restorānu tīkls.
contiune reading >>
Marta beigās bijām aizbraukuši tuvāk pavasarim – uz Madeiras arhipelāgu. Patiesībā saka, ka Madeiras salās valda mūžīgais pavasaris, jo vidējā gaisa temperatūra tur vienmēr ir 16-22 grādu robežās, kā arī puķes un koki uz salas zied cauru gadu, kulmināciju sasniedzot maija sākumā, kad tur tiek rīkots ziedu festivāls. Madeira atrodas Atlantijas okeānā, aptuveni 1000km no Eiropas un 500km no Āfrikas kontinenta krastiem. Pateicoties tās vienmērīgajam klimatam, nav tik ļoti svarīgi, kad uz turieni doties, tiesa jāņem vērā, ka ziemas mēnešos tur līs daudz vairāk.
contiune reading >>
Par 14% lielāks un 30% gaišāks kā parasti. To pašu, protams, var panākt paņemot 300mm objektīvu (pretstatā manis izmantotajam 200mm) un nedaudz vairāk atverot diafragmu.
contiune reading >>
Pērn Kubikam-Rubikam apritēja 30 gadi. Kubiku-Rubiku jeb pareizāk sakot Rubika kubiku izgudroja ungāru arhitekts Erno Rubiks tālajā 1974. gadā, bet pārdošanā ārpus Ungārijas tas nonāca vien 1980. gadā. Tā ir līdz šim brīdim vispārdotākā rotaļlieta ar vairāk nekā 350 miljoniem eksemplāru visā pasaulē. Pagājušajos Ziemassvētkos pie kubika tiku arī es. Biju apņēmies iemācīties to salikt un esmu iekļāvis to savā 101. lietu sarakstā.
Eksistē vairākas metodes, kā salikt Kubiku-Rubiku, bet tās visas balstās uz algoritmiem, kā samainīt dažus no lauciņiem vietām, tai pat laikā neizjaucot jau salikto kubika daļu.
contiune reading >>
Avokado ir lielisks auglis gan garšas, gan enerģētiskās vērtības ziņā, īpaši jau veģetāriešiem, jo avokado satur daudz vairāk taukvielu kā lielākā daļa citu augļu un dārzeņu. Mēs paši ikdienā patērējam avokado diezgan daudz, tomēr nekad nebijām iedomājušies, ka no tā varētu pagatavot arī kādu desertu. Tomēr izrādās, ka dažās pasaules valstīs tas ir diezgan iecienīts arī kā saldais ēdiens. Zemāk aprakstīšu Indonēzijas piena kokteiļa Jus Alpukat recepti. Jus Alpukat no indonēziešu valodas tulkotos kā avokadu sula, tomēr tam ir arī pāris citas sastāvdaļas.
contiune reading >>
Kārtējā porcija ar noskatītajām dokumentālajām filmām.
Addicted to plastic (2008, http://www.imdb.com/title/tt1572965/) – filma par mūsdienu sabiedrības atkarību no plastmasas. Patiesībā, ja tā labi piedomā, tad gandrīz ik uz soļa ikdienā sastopamies ar plastmasu. Filmas mērķis nav atturēt mūs no plastmasas izmantošanas ikdienā, jo tas patiesībā tuvākajā laikā praktiski nav iespējams*,* drīzāk novērtēt tās vērtību un vienkārši neizmest atkritumos, kur tā nekad netiks pārstrādāta un nesadalīsies, savukārt izmetamā plastmasa jāražo bioloģiska. McLibel (2005, http://www.
contiune reading >>
Atceroties studiju laikus, kas pavadīti Latvijas Universitātes datorikas fakultātē, sāku pārdomāt, kas man palicis atmiņā no pasniedzējiem, kursa biedriem un studijām kā tādām.
Pamēģināju ielogoties savā LUIS sistēmā un, patiesi, izdevās. Skatos, kas tur mainījies. Nākusi klāt E-Bibliotēka, patīkami, epasts nedarbojas, izmet kārtējo Oracle kļūdu, bet tas jau pierasti. Savādāk viss gandrīz kā vecajos labajos laikos, kad back poga nedarbojās un ik pa 10 minūtēm bija kaut kas jānospiež. Pat visa mana personīgā informācija pieejama, ieskaitot steidzīgā fotogrāfa uzņemto portretu manai studenta apliecībai.
contiune reading >>
Dabas fenomeni mēdz izsist cilvēkus no viņiem tik ierastā ikdienas ritma. Tie liek cilvēkiem apbrīnot kaut ko neikdienišķu un nepierastu, piemēram, ziemeļblāzmas gaismas spēles debesīs. Personīgi man vienmēr bija kārojies ieraudzīt ziemeļblāzmu dzīvē, pārliecināties, vai tā tik tiešām ir tik iespaidīga un spoža, kādu to var vērot fotogrāfijās. Lai to noskaidrotu, noorganizējām kārtējo ceļojumu uz Zviedrijas ziemeļiem, kur bijām pabijuši arī vasarā. Ziemeļi vilināja ne tikai ar polārblāzmu, bet arī ar braucienu husky suņu pajūgā un citām ziemeļos pieejamajām izklaidēm.
contiune reading >>
Noskatījies filmu 127 Hours, jutos nedaudz vīlies. Ne tāpēc, ka būtu pievīlis režisora darbs vai aktieru tēlojumus, nē, patiesībā gluži otrādi – filma bija meistarīgi uzfilmēta, ar lielisku mūziku un montāžu, ko es tik tiešām spēju novērtēt. Filma vienkārši nesniedza man nekā jauna. Es to salīdzinātu ar jebkuru I Shouldn’t Be Alive sēriju, jo tā vienkārši bija kā jebkura no šī raidījuma sērijām. Arī tās ir balstītas uz patiesiem notikumiem, arī tajās šie notikumi tiek reproducēti, balstoties uz galveno varoņu stāstīto, arī tajās galvenajiem varoņiem ir jāpārvar gan fiziskas, gan psiholoģiskas sāpes, arī tajās skatītājam tiek pateikts precīzi cik ilgi tad šīs mocības galvenajam varonim vilksies.
contiune reading >>
Tā kā milezs vietā uzdeva jautājumu par to, kur palikuši jauni ieraksti, centīšos uz to atbildēt, lai nezaudētu daļu savu pastāvīgo lasītāju. Jaunie ieraksti krājas melnrakstu mapē un gaida, kad viņus kāds pabeigs un nopublicēs. Jāatzīst, ka pēdējā laikā esmu padevies slinkumā un tik tiešām neko jaunu uzrakstījis neesmu. Kopš pēdējā ieraksta pagājis precīzi mēnesis. Saka, ka, tā kā gadu iesāksi, tā arī pavadīsi, bet neesmu māņticīgs un tam neticu. Starp citu, runājot par māņticību, man te visi pazīstamie rumāņi sacēluši haju par to, ka Rumānijā grasās ar nodokli aplikt raganas jeb nākotnes pareģotājus.
contiune reading >>